Baušķenieki cīnās par Latvijas florbola čempionāta medaļām, D.Vaitaitim - sudrabs

2016-04-12 08:33

Par Latvijas florbola «Elvi» vīriešu līgas čempionāta medaļām 9.aprīlī Arēnā «Rīga» cīnījās trīs baušķenieki.

Toms Niedre un Elvis Holsts vairāk nekā trīs tūkstošu skatītāju klātbūtnē «Ulbroka/FS Masters» komandas sastāvā cīnījās par čempionāta bronzas godalgām, bet Dinārs Vaitaitis finālā tīkoja pēc zelta par tūkstoti vairāk sanākušo fanu klātbūtnē «Mogo – RTU Rocekts» vienības kreklā.

Par Latvijas augstākā florbola līmeņa medaļām baušķenieki nebija cīnījušies sen.  Bauskas pilsētas komandas vienīgo Latvijas florbola čempionāta medaļu līdz šim izcīnīja tālajā 1994.gadā, kad iegūta bronza. Pēc šī panākuma, vēl tikai trim baušķeniekiem līdz šim ir bijis tas gods kaklā kārt kādu no medaļām. Ģirts Laugalis un Andis Levītis 2009.gadā komandas Cēsu «Lekrings» sastāvā ar Normundu Gruncki galvenā trenera amatā triumfēja Latvijas čempionātā. Andim vēl pēc gada cēsnieku rindās sudrabs. 

 

Jaunajā tūkstošgadē tikai kā trešais baušķenieks sestdien medaļu izcīnīja Dinārs Vaitaitis, kura pārstāvētā komanda « Mogo – RTU/Rockets» finālā ar 3:7 piekāpās «Lielvārdei.»
Sestdienas pēcpusdienā pirmie laukumā devās «Ulbrokas» un «Lekrings» komandas spēlētāji, lai cīnītos par čempionāta bronzu. Ulbrokiešu komandu kopš sezonas sākuma pārstāv baušķenieks Toms Niedre, bet Elvis Holsts vienībai pievienojās vēlāk. Abi spēlētāji iepriekš pārstāvēja florbola klubu (FK) «Bauska.» Regulārā turnīra abās tikšanās reizēs pārāki pār cēsniekiem bija ulbrokieši, bet spēlē par 3.vietu uzvarēja «Lekrings.»
Finālā «RTU» komanda regulārās sezonas uzvarētājiem un izslēgšanas spēlēs lieliski spēlējošai «Lielvārdei» piekāpās ar 7:3. Vienubrīd rīdzinieki atspēlējās no 1:3 uz 3:3, bet beigu beigās savu pārākumu apliecināja lielvārdieši.

«Ulbroka/FS Masters» komandas treneris Andris Pīlups par bronzas maču un abu baušķenieku sezonu komandā.

Kā Tomam «Ulbrokā» klājas?
«Toms šajā sezonā sevi apliecināja no vislabākās puses parādot nopietnu attieksmi treniņos un kļūstot par savas maiņas līderi. Tiesa, es viņa izaugsmi nevaru salīdzināt, piemēram ar pagājušo gadu, kad viņš vēl spēlēja Bauskā. Katrā ziņā esam priecīgi, ka Toms ir mums pievienojies. Viņš ir spēris soli uz priekšu, lai veicinātu savas karjeras augšupeju. »

Kādi ir iemesli, kāpēc komandai zaudējums?
«Mačā par trešo vietu ne tikai Tomam, bet arī visai komandai pietrūka noturēt tādu kondīciju, kāda mums bija regulārajā čempionātā. Izšķirošajās spēlēs sekoja kritums tieši fiziskajā sagatavotībā. Arī vairākuma izspēles izšķirošajā mačā mums neizdevās. Spēles stils neatbilda abu komandu izpildījumam. Ierasti, gan mēs gan «Lekring» spēlējam kombināciju florbolu, bet spēlē par trešo vietu sanāca abpusēja skriešanās.»

Kā vērtējat Toma sniegumu spēlē par bronzu?
«Tomam pēdējā spēlē bija dažas labas izdevības. Protams žēl, ka viņam neizdevās atzīmēties ar punktiem medaļu mačā. Viņam šī bija pirmā tik atbildīga un nopietna cīņa visā karjerā. Ar laiku spēlētājs uzkrās pieredzi un ar katru nākamo paly–off spēli Toms gūs pārliecību un punkti neizpaliks. Iespējams, pirms izšķirošās cīņas Toms pārdega. Viss nāk ar laiku. Viņam jāuzkrāj pieredze. Viņš vēl ir ļoti jauns.»

Tagad par Elvi. Kāpēc tieši Elvi izvēlējāties par vārtu vīru izšķirošajā spēlē?
«Šo jautājumu pēc spēles man uzdeva daudzi. Elvis Holsts treniņos pirms izšķirošās cīņas sevi apliecināja nedaudz labāk, nekā otrs vārtsargs, parādot savu vēlmi doties laukumā. Tāpēc arī izlēmu tieši baušķenieku likt vārtos bronzas mačā. Abu vārtsargu meistarība krasi neatšķiras, tāpēc nav būtiski, kurš no viņiem sargā komandas vārtus. Ne jau dēļ vārtsarga zaudējām. Rezultāts nebūtu savādāks, ja stāvētu kāds cits.»

«Elvis vienmēr ir bijis emocionāls, ļoti atbalstījis komandu arī tad, kad atradās uz rezervistu soliņa.  Izslēgšanas spēlēs Holsts netika pie liela spēles laika. Jā, varbūt pēdējā spēlē Elvis varēja nospēlēt labāk, bet man viņam nav ko pārmest. Puisis nostāvēja labi.»

 

Toms Niedre par sezonu un bronzas spēli.

Kādas sajūtas bija pirms spēles? Tu un Elvis pēc seniem laikiem varējāt būt pirmie baušķenieki, kuri izcīna kādu no čempionāta medaļām, jo Dināram spēle bija pēc jums un medaļu viņš jau bija garantējis?
«Protams, vēlējos izcīnīt medaļu. Sajūtas bija fantastiskas. Arēnā spēlēt bija liels gods. Sākumā, mazliet rokas trīcēja, bet jau pēc pirmās maiņas sakoncentrējos un domāju tikai par spēli.»

Kāpēc uzvarēja «Lekrings», nevis jūs? Ar ko pretinieks bija pārāks?
«Mēs nespējām noturēt to līmeni, kuru bijām sasnieguši līdz play–off spēlēm un tieši atbildīgākajos mačos komandā sākās lejupslīde. Daudzas komandas «bedrē» iekrīt sezonas vidū, bet mums šādas bedres nebija līdz pat izslēgšanas spēlēm. Sākās komandas lejupslīde un jāteic, ka zaudējums cēsniekiem ir likumsakarīgs. Pretinieki mūs pārspēja domāšanas ātrumā, lēmumu pieņemšanā un protams, viņiem finālu pieredze ir krietni lielāka.»

Varēji iemest, bet mazliet pietrūka.
« Jā, pašam bija dažas labas iespējas gūt vārtus. Žēl, ka netiku tās realizējis. Man nepaveicās. Tur kur vajadzēja iemest, es neiemetu. Diemžēl, bet tā citreiz notiek.»

Par nākamo sezonu jau esi domājis?
«Nē, neesmu. Kā būs, rādīs laiks. Tagad galvenais ir atpūsties.»

 

Elvis Holsts par sezonu un bronzas spēli.

Spēli sāki pamatsastāvā un nostāvēji no zvana līdz zvanam.
«Ka sargāšu komandas vārtus, uzzināju spēles dienā no rīta. Treneris teica, ka es stāvēšu. Jutos labi. Visu nedēļu strādāju un jutu, ka man ir iespēja iziet laukumā.»

Tavuprāt, kas komandai neizdevās, lai pārspētu cēsniekus?
«Uzskatu, ka mačā pret «Lekringu» komandai bija iespējas uzvarēt. Pie neizšķirta mēs neiemetām, kaut bija lieliska izdevība. Mirkli vēlāk to paveica pretinieks. Rezultāts 8:5 neatspoguļo spēles gaitu. Cēsnieki lieliski izmantoja savas izdevības. Viņi meistarīgi izspēlēja gar bortu un sekoja metiens virs kājas. Diemžēl, bet arī es nevarēju glābt komandu, kaut uzskatu, ka varēju nospēlēt krietni veiksmīgāk.»

Protams, ka sajūtas pēc mača nebija patīkamas, bet ko pēc spēles rezumēji?
«Pārņēma nepadarīta darba sajūta. Medaļa jau ir, tikai koka. Bet ja nopietni, tad izcīnīt bronzu gribējās ļoti. Pēc regulārā čempionāta godalga bija pavisam reāli sasniedzama. Sportā notiek visādi. «Lekrings» pierādīja, ka spēj nokoncentrēties arī vienam vienīgam izšķirošajam mačam.»

Pašam spēles beigās sanāca piespēle pretiniekam uz lāpstiņas, kurš tavu dāvanu pārvērta vārtu guvumā. Kas tur notika?
«Ritēja pēdējās sekundes un man ātri vajadzēja pieņemt lēmumu. Es redzēju, ka mans komandas biedrs ir man blakus un gribēju viņam iespēlēt bumbiņu skrējienā uz priekšu, taču viņš atkāpās. Beigās sanāca, ka cēsnieks virzījās uz vārtiem un tā arī tā bumbiņa uzkrita viņam uz lāpstiņas.»

Ko treneris un spēlētāji teica?
«Neko. Tur jau spēles liktenis bija izlemts. Neviens neko nepārmeta. Protams, ka kļūda bija stulba. Bija viens gols tuvajā, kuru varēju izvilkt. Tur kļūdījos un nenolasīju spēli, bet kopumā, uzskatu, ka nospēlēju labi.»

Ko darīsi nākamajā sezonā?
«Par nākamo sezonu neesmu domājis, laika vēl ir daudz. Tagad vēlos atpūsties. Ir sakrājies nogurums. Gribu lieliski nospēlēt Bauskas komandā Latvijas olimpiādē un nākamsezon, visticamāk palikšu Ulbrokā.»

Dinārs Vaitaitis par sezonu un finālu.

Kā vērtē sezonu Rīgā kopumā?
«Karjeras sākums galvaspilsētas klubā bija grūts. Ielecu komandā, kad sezona jau bija sākusies un tobrīd vienību skāra lielas pārmaiņas. Pirmo mēnesi bija grūti iejusties – cita vide, vienības mentalitāte un mērķi. Iespēlējos un vēlāk viss sakārtojās pa plauktiņiem. Kopumā sezona bija laba.»

Kādas bija sajūtas spēlēt arēnā?
«Bija lieliskas sajūtas cīnīties tik lielā arēnā tik daudzu skatītāju priekšā. Rokas arī netrīcēja.»

Finālā neizskatījies pārliecināts. Epizodiski tevi nosēdināja uz soliņa. Kāpēc?
«Diemžēl, bet fināls man nebija veiksmīgs. Arī treneri ar manu sniegumu nebija apmierināti, tāpēc praktiski vienu periodu nosēdēju malā. Pats vainīgs. Vajadzēja izmantot lielisku epizodi, kurā samīkstinājos un nepadevu piespēli partnerim, kurš bumbiņu noteikti būtu raidījis jau tukšos vārtos. Arī metienu neizpildīju. »

Kas pietrūka, lai pārspētu «Lielvārdi?»
«Viņu vārtsargs spēlēja fantastiski. Laikam bija nobūris vārtus. Grūti komentēt. Neizmantojām savas iespējas, kamēr pretinieks to paveica daudz meistarīgāk.»

Kādi nākotnes plāni saistībā ar florbolu?
«Par nākotni nemāku teikt. Klubā notiek pārmaiņas, vēl neviens nezina kas un kā būs. Gaidīsim ko teiks vadība, kā viss notiks un tad domās ko darīt.»

«RTU» komandas pārstāvis Raivo Rosts par Dināru.

«Dinārs šīs sezonas laikā ir ļoti progresējis. Iesākumā mums nebija skaidrs, kā viņu izmantot. Taustījāmies, meklējam variantus. Pagāja mēnesis un viņa sāka sevi pierādīt. Sērijā pret «Valmieru» viņš apliecināja, kāpēc var spēlēt spēcīgā klubā, viņam tikai trūkst stabilitāte. Es viņā saskatu nākamo izlases spēlētāju. Puisim iejusties komandā nebija viegli, bet viņš izcīnīja un atrada savu vietu un pozīciju. Viņš ir cīnītājs laukumā un ārpus tā. Viņam piemīt, manuprāt, divas vislabākās sportista īpašības – nepiekāpība un sportiskā nekaunība laukumā. Turpinot strādāt tikpat smagi, kā līdz šim jaunais baušķenieks attīstīsies un veiks strauju kāpumu savā izaugsmē.»