2017-10-10 14:25

Nīderlandes florbola 1.divīzijas komandā «UFC Groningen» spēlē baušķenieks Valdis Vāvers, kurš pamatīgi «noplosījies» pēdējā cīņā. Bez spēlēšanas Valdis trenē kluba jaunos florbolistus un nodarbībās strādā kopā ar pieaugušo izlases spēlētājiem.

Foto – LFF.lv

Valdis Vāvers

Valdis Vāvers aizvadītās nedēļas nogalē viesos pret «UFC Utrecht 3» guva trīs vārtus un atdeva tikpat rezultatīvas piespēles. Viņa komanda «UFC Groningen» uzvarēja ar 11:0.

Turnīra tabulā latvieša pārstāvētais klubs pēc trijām spēļu kārtām ar sešiem punktiem pakāpies uz trešo pozīciju, bet Vāvers ar 7 (4+3) punktiem ir 14. čempionāta rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.

Taisnības labad gan jāsaka, ka Valdis arī otrajā mačā nospēlēja vēl iespaidīgāk gūstot 4+3 rezultativitātes punktus, bet tehnisku problēmu dēļ protokolā V. Vāveram netika ieskaitīts neviens punkts.

Baušķenieks Valdis Vāvers pastāstīja par florbola līmeni Nīderlandē, iejušanos komandā un paša kā trenera gaitām:

- Nīderlandē mācos un par florbola spēlēšanu pirms tam nebija domājis. Internetā atradu florbola klubu, kurš bāzējas pilsētā, kurā dzīvoju. Uzrakstīju klubam un viņi bija ar mieru mani pieņemt. Klubs sedza visus ar pārēju saistītos izdevumus.

- Es spēlēju Nīderlandes 1.divīzijas čempionāta vienības «UFC Groningen» sastāvā. Pilsētā Groningenā nav virslīgas komandas, bet esmu vērojis pāris virslīgas spēles citās pilsētās un secina, ka Nīderlandes augstākās līgas līmenis atbilst Latvijas 1.līgas čempionātam.

- Mani komandas biedri uzņēma laipni, kā savējo. Jau pirmajā treniņā jutos ļoti labi. Nīderlandieši ir laipni pēc dabas, ļoti komunikabli un tieši. Tiesa, florbolisti nav apveltīti ar lielisku tehniku, bet viņi ir fiziski spēcīgi. Visi ir ļoti gari spēlētāji, kuri ļoti ātri skrien. Spēles temps ir salīdzinoši augsts. Tiesa, no malas skatoties, spēle atgādina «pinpongu» jeb mētāšanos no viena laukuma gala uz otru. Pēc pirmās spēles puišiem stāstīju, ka bumbiņu vajag pieturēt, paspēlēt savā zonā un tad doties uzbrukumā. Vīri manus ieteikumus ņēma vērā. Pirms otrās spēles uzzīmēju pareizu pozicionālu spēli aizsardzībā un otro maču uzvarējām arī ar 11:0.

- Bez mācībām un florbola spēlēšanas, es arī trenēju jaunos kluba florbolistus. Pirmdienās strādāju ar «UFC Groningenas» audzēkņiem. Var manīt, ka jauniešiem skolā ir tikai viena sporta stunda nedēļā. Koordinācija un fiziskā sagatavotība jauniešiem praktiski nav. Katru treniņu viņiem lieku pildīt uzdevumus, kuros jādara trepītes un «tabatas». Vairums vingrinājumi aizgūti no trenera Normunda Gruncka.

- Pēc vienas no nodarbībām, pie manis pienāca kāda sieviete, kura jautāja, vai varu novadīt Nīderlandes U16 izlases treniņu. Es, protams, biju ar mieru. Ļoti vērtīga un interesanta pieredze.

- Mani pārsteidz fakts, ka jauniešu vecāki paši maksā par zāles nomu un trenera attalgojumu. Bauskā nodarbības ir par velti. Zinu, ka citviet Latvijā par treniņiem arī ir jāmaksā, bet ka kādas komandas vecāki maksātu trenerim par trenēšanu neesmu dzirdējis. Pēc pirmajiem iespaidiem var spriest, ka Latvijā florbola dzīve tiek organizēta vairākkārt profesionālāk nekā Nīderlandē.

- Otrdienās trenējos kopā ar diviem Nīderlandes pieaugušo izlases florbolistiem. Viņu abu līmenis atbilst Latvijas florbola  virslīgai - ir tehnika, domāšana un laba fiziskā sagatavotība.

- Kā jau Nīderlandē pieņemts, bieži pārvietojos ar velosipēdu. Ik rītu uz skolu ar divriteni mēroju 25 minūšu ilgu braucienu.