Vēstures liecības: Autosports. Nikolajs Tions. 1984.-1996.gads
01.12.1984 “Liesma”
1984.GADS # VEIKSMES # UZVARAS #
BRAUKT?!BRAUKT.
Kad septembrī Ogres trasē notika PSRS meistarsacīkstes krosa automobiļiem-
bagijiem, daudziem speciālistiem par pārsteigumu zelta medaļu klasē, kurā brauc ar žiguļu motoriem, izcīnīja Bauskas starpkolhozu konservu fabrikas automehāniķis Nikolajs Tions. Pēc starta, intervijā, laimīgais uzvarētājs runāja galvenokārt par to, ka jāprot braukt, un piesauca vārdos fabrikas direktoru Ilmāru Bērziņu un galveno inženieri Ivaru Vasuli, tāpēc ka viņi ļauj braukt.
Nikolaja panākums ir tiešam fantastisks. Viņš, pirmoreiz iesēdies bagijā pirms nepilna gada, vienā sezona izgriezis pogas visiem līdz šim atzītajiem laureātiem. Lai to izprastu, dažas atkāpes pagātnē. Pirms gadiem piecpadsmit Latvijas entuziasti uzbūvēja Padomju Savienībā pirmo krosa automobili - bagiju, kam līdzīgas mašīnas drīz parādījās arī citās republikās. Ar laiku Zaporožjes, Toljati, Brežņevas un Maskavas autobūvētāji savu sporta klubu bagijus nodeva konstruktoru biroju pārziņā. Un bagija pionieri Vissavienības sacensībās sāka atpalikt, jo lauku smēdei sacensties ar starptautiska līmeņa autorūpnīcu ir pagrūti. Daudzi republikas bagija veterāni atmeta šai spēlītei ar roku. Ar pirkstu sienu nenogāzīsi. Tomēr bagija bacilis bija saindējis veselu pulku jaunu entuziastu.
Bauskas pusē traktorista Roberta Tiona ģimenē bija visai sprauns puika, vārdā Nikolajs. Viņam vairāk nekā vienaudžiem patika motori. Paša mopēds un vēlāk motocikls bija tikai tāda ievaddaļa tālākajai motoru simfonijai.
Strādādams iestāde ar grūti izrunājamu un tikpat grūti atšifrējamu nosaukumu - «Latkolhozstrojtrans» par šoferi, Nikolajs kā līdzjutējs braukāja uz visām moto un auto sporta sacensībām. Un tad, kā pats saka, sapinās ar Rezevski.
Tukumnieks Ilmārs Rezevskis, starptautiskās klases sporta meistars, PSRS izlases dalībnieks, parādīja Nikolajam savu bagiju. Tā bija kļūda. Varbūt ģeniāla. Koļa sāka braukāt līdzi Latvijas bagijistiem uz sacensībām. Kā zibens viņš bija klāt pie katras mašīnas, kura apstājusies dubļu ceļā. Ar plikām rokām, protams, neko palīdzēt viņš nevarēja, taču centās analizēt katras neveiksmes iemeslus un cēloņus, prātoja, kā pats būtu mēģinājis no šādām kļūmēm izvairīties. Viņam jau bija pilnīgi skaidrs - jābūvē bagijs pašam, pēc tam jābrauc un jāvinnē. Bauskā, dzīvodams kādas iestādes bijušajā sargbūdā, Nikolajs pilnīgā vientulībā sāka būvēt savu mašīnu. Istabelē vietas nepietika, bet turpat blakus bija liela slēgta telpa, kurā glabājas kūdras briketes. Kaut kādā veida apmānījis veco sargu, Koļa tika iekšā šajā platībā. Vajadzēja griezt, liekt un montēt caurules. Nikolajs tās bija sadabūjis par rubli metrā. Tajā brīdī, kad notika pirkšanas-pārdošanas akts, līdzās vecajai sargbūdai uzzibsnīja milicijas mašīnas modrie prožektori. Tā kā bagijam vajadzīgi tikai 49 metri cauruļu, krimināllietu neierosināja (nelikumīgais darījums nepārsniedza 50 rubļu apmēru).
Bet par šo «kriminālbūvi» ieinteresējās Bauskas starpkolhozu konservu fabrikas direktors Ilmārs Bērziņš. Republikā solīda handbola komanda ir, kāpēc nepabalstīt arī lauku apstākļos tik svarīgos un populāros tehniskos sporta veidus? Nikolajam piedāvāja automehāniķa darbu konservu fabrikā. Viņš to pieņēma, jo tepat mājas, tepat ģimene. Koļa uztaisīja savu bagiju. Bija gatavs braukt. Tikai mūsu zemē katrs sportists sacensībām jāpiesaka no kādas biedrības vai kluba. Kaut kā jau tās lietas noformēja. Bet ko patlaban pārstāv Tions? «Vārpu»? «Daugavu»? Ja viņš uzvar, tad katra biedrība velk ķeksīšus savās ailēs. Ilmārs Bērziņš mēģina sagādāt Tionam un viņa domu biedriem daudzmaz normālus apstākļus darbam un sporta mašīnu būvēšanai. Bauskā jau būs viss, kā nākas. Taisīs pat starptautiskās klases bagijus. Brauks, varbūt vinnēs, bet principā- plivināsies starp zemi un ūdeni. Mājamatniecības līmenī. Tomēr joprojām cerēs, ka bagiju dzimtene beidzot sāks bagiju atzīt, ka nebūs vairs tā, kā bija šoruden Ogrē. Republikas izlasei īsi pirms parādes izsniedza ļoti novalkātus sporta tērpus ar uzrakstu «Latvija», kurus pēc sacensībām nekavējoties pieprasīja atpakaļ, pat nepaspiežot roku par Vissavienības zelta un bronzas medaļām. Nikolajs Tions ir optimists. Šādi zēni vajadzīgi dzīvē un sportā arīdzan!
JURIS BREŽĢIS
28.05.1992 “Latvijas Jaunatne”
Nikolajs Tions (Latvija) 41 gadu vecs, privātbraucējs, dzīvo Bauskā precējies trīs bērnu tēvs. Ar autosportu nodarbojas kopš 1983. gada (jau 1984. gadā uzvarēja PSRS čempionātā), kopš tā laika izcīnījis apmēram 100 uzvaras visdažādākajās sacensībās.
Pirms nedarbošanās ar autosportu bijis šoseju autohuligāns un, kā dedzīgs autosporta līdzjutējs, apmeklējis sacensības visā plašajā padomijā. «Apskatījos, kā viņi tur brauc, un sapratu ka pats varu labāk. Mašīnu gatavoju sacensībām rūpīgāk par pārējiem. Sākumā līdz uzvarai mani aiznesa mašīna, tagad pieredze». Pati nozīmīgākā uzvara -1990. gadā Čehoslovakijā Eiropas kausa izcīņas posmā, pēc kuras pavērās iespēja iegūt Eiropas kausu, bet PSRS izlases vadība uzskatīja ka jāuzvar Liguram «Kausu es zaudēju ne savas vainas dēļ to man atņēma funk-cionāri»
Lielākā neveiksme-1991. gadā Vācijā, kad bagijam lūza kardāns: «Toreiz varēju zaudēt kājas, bet izdevās katapultēties no braucoša automobiļa.» Nākamajā dienā pēc šīs katastrofas Nikolajs sacensībās izcīnīja 5. vietu ar mašīnu kurai palikusi tikai aizmugurējo riteņu piedziņa.
Ideāls autosportā — Naidžels Mensels. «Esmu Mensela fans. Kādreiz esmu pat skatījies un raudājis par viņa fantastiskajām neveiksmēm!» Vaļasprieks - «Interesē daudz kas, bet nekam neatliek laika». Nikolaja mašīna ir pirms diviem gadiem paša konstruēts bagijs ar «VAZ-2106» motoru un visu četru riteņu piedziņu. Mērķis autosportā - «Braucu pēdējo reizi un tikai saviem līdzjutējiem. Tagad var uzvarēt tikai stiprie un bagātie. Pats vienmēr zini, cik esi gatavs. Latvijā lielajam autosportam draud iznīkšana.»
IVARS OŠIŅŠ
06.01.1996 Diena
Varēju kļūt čempions, kļuvu uzņēmējs
Braucot caur Bausku Viļņas virzienā, nevar nepamanīt jauko kafejnīcu “Pauze”. To zina ikviens baušķenieks, bet ne visi zina, ka tās īpašnieks ir kādreiz populārais autokrosa meistars, tagadējais uzņēmējs un rajona deputāts Nikolajs Tions.
Taujāts par sporta karjeras sākumu, Nikolajs saka, ka pats īsti nezinot, kurā brīdī tas sācies. «Varbūt tad, kad kā līdzjutējs braucu uz visām auto un moto sacīkstēm. Skatījos uz bagijiem un pie sevis nodomāju: kas tur liels sametini caurules, ieliec motoru un brauc. Ļoti gribējās braukt, tā arī sāku darboties. Pirmo bagiju uztaisīju šķūnītī, bez virpas, tikai ar metināmo aparātu un slīpripu. Visādi jau gāja, ar tām caurulēm arī nebija tik vienkārši, kā sākumā domāju. Vajadzēja speciālās, bet tās bija grūti dabūt. Pirmās sacensības ar bagiju man bija 1983. gada 2.septembri Lielvārdē, bet gadu vēlāk jau kļuvu par PSRS čempionu.»
Nikolajs stāsta, ka tās bija vienas no sacensībām, kas atmiņā iespiedušās visvairāk. «Sacīkstes ilga divas dienas. Pirmajā dienā biju otrais, jo niķojās ātrumkārba. Visu nakti to laboju un otrā dienā kļuvu čempions. Iekļuvu PSRS izlasē, pavērās iespēja braukt uz sacensībām ārzemēs. Lielākais sasniegums sociālistisko valstu Draudzības kausa izcīņā (tajā laikā tās bija augstākās pieejamās sacensības) bija otrā vieta kopvērtējumā. Varēju kļūt arī par Eiropas čempionu, bet «palīdzēja» uz mašīnas motora pārsega uzkrāsotais Latvijas karogs. Maskavas funkcionāri nepalai-da uz pirmā posma sacensībām. Man nepatīk negodīgi cilvēki, tādi PSRS izlasē bija daudz. Man ir smags raksturs, jo esmu ļoti prasīgs un cilvēkiem acīs vienmēr saku, ko domāju. Sportā šā iemesla dēļ esmu iemantojis daudz ienaidnieku, bet par to neuztraucos. Es varbūt esmu daudz ko zaudējis, bet mana sirdsapziņa ir tīra.» Vislielāko gandarījumu Nikolajam Tionam deva sacensības Bauskā, Mūsas trasē, jo, tik lielas auditorijas atbalstīts, viņš nekur citur nav braucis. «Sportā pavadīto laiku es nenožēloju, tas bija grūts, bet skaists. Bet, arī viss skaistais reiz apnīk. Biju piekusis no pārbraucieniem, negulētām naktīm garāžā, nervu pārslodzes, tāpēc arī sporta karjerai nolēmu teikt ardievas.»
Nikolajs nodibināja savu firmu “Tions”, braukāja pa sacensībām, nodarbojās ar tirdzniecību, ēdināšanu. Pirmais lielais panākums biznesā bija ābolu izspiedu žāvēšana un pārdošana ko viņš veiksmīgi realizē kopā ar domubiedriem. «Ļoti palīdzēja kādreizējais konkurents sacīkšu trasēs Pēteris Mike no Vācijas. Visus iegūtos līdzekļus ieguldīju kafejnīcas celtniecībā, privatizēju veikalu. Darbojoties kā uzņēmējs, saskāros ar tādu problēmu kā lielo birokrātu armiju, kas traucē gan manu, gan citu biznesmeņu darbību. Tuvojoties 1994. gada pašvaldību vēlēšanām, pie manis ieradās Bauskas uzņēmēji. Nolēmām, ka par savām tiesībām vajadzētu, cīnīties kopīgi. Radās doma ka kādam no mums vajadzētu balotēties vēlēšanās. No vienas puses negribēju, no otras radās jautājums- kāpēc lai citi, kāds no tā labums? Tā, daļēji intereses pēc, aizgāju, un mani ievēlēja. Nu esmu Bauskas rajona deputāts,» tā par deputāta gaitu sākumu stāsta Tions. Kopā ar citiem kolēģiem viņš ir nodibinājis Bauskas uzņēmēju klubu, lai risinātu ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumus.
Brīvā laika Nikolajam Tionam tikpat kā nav, to viņš cenšas pavadīt kopā ar ģimeni sievu Ilgu, meitu Daci. Dēli jau izauguši, Ivars strādā servisā, Andris Jelgavā nodarbojas ar biznesu. Ja atliek laika Tionam ļoti patīk aizbraukt uz autosacīkstēm, satikt kādreizējos konkurentus, apspriest šodienas problēmas, atcerēties pagātni. Ja rodas iespēja Tions labprāt iesēžas ari sacīkšu mašīnā. To, ka senā prasme nav aizmirsta, viņš nodemonstrēja vasarā Ikšķilē Svenča kausa izcīņā. Tā kā Nikolajam interesē viss, kas saistīts ar autobraukšanu, viņam ir vēl kāds nepiepildīts sapnis. Tas ir neliels serviss, kas varētu atrasties blakus skaistajai kafejnīcai. Pie šīs idejas viņš arī strādā. «Cilvēkam vajadzētu vispirms sakārtot sevi, neskatoties uz citiem. Meklējot skabargas cita cilvēka acī, mēs kļūstam par skabargām cits pret citu.»
Dans Burks
www.periodika.lv