Vēstures liecības: Futbols sākas ar bumbas trenkāšanu pļavās 1912.-1989.gads
Vēstures mozaīka. Futbols sākas ar bumbas trenkāšanu pļavās
Bauskas un kādreizējā rajona sporta tradīcijās īpaša vieta ir futbolam.
Šī sporta veida vēsturisko attīstību pētījis futbola treneris Raimonds Aleksandrovs, izstrādādams bakalaura darbu, absolvējot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Viņš pārlapojis laikrakstu „Bauskas Vēstnesis”, „Bauskas Darbs”, „Komunisma Ceļš”, „Bauskas Dzīve” lappuses, kā arī intervējis senāku laiku un mūsdienu spēlētājus. Ar R. Aleksandrova atļauju publikācijai izmantoti fragmenti no viņa darba. Saprotams, ka tas ir tikai konspektīvs atskats pagājušā gadsimta futbola aktivitātēs.
Nelegāli atved bumbu no Anglijas
Par futbola ienākšanu Bauskā var uzskatīt 1912. gadu. Ievērojamais mediķis K. Skalders, atceroties jaunības dienas Bauskā, stāsta, ka puikas salasījušies Pilsmuižas pļavās, klupdami krizdami pa ciņiem trenkuši bumbu uz priekšu. Jauniešu aizraušanās ir aizmetņus šī sporta veida sākumam.
Pirmais futbola laukums izveidots tagadējās pareizticīgo baznīcas apkaimē. Pagājušā gadsimta 20. gados Bauskā viesojas futbola komandas no Rīgas, Liepājas un arī no Lietuvas. Trīsdesmitajos gados futbola sacīkstes notiek Svitenes parkā. Šajā desmitgadē kājbumba ir viens no galvenajiem sporta veidiem Bauskas aizsargu sporta klubā. 1935. gadā notiek Latvijas Valsts karoga apvienības dāvātā sudraba kausa izcīņa. Priekšsacīkstes organizētas Iecavā, Skaistkalnē, Vecmuižā(Vecumnieki), Rundālē.
1937. gadā laikrakstā „Sporta Pasaule” Bruno Frišmanis rakstā „Kas sasniegts Bauskas futbolā” stāsta par panākumiem. Tostarp: „Aizsargu meistarībā, uzveicot visus savus pretiniekus Bauskas 13. aizsargu pulks izcīnīja Latvijas aizsargu meistarnosaukumu. Pirmo reizi tiek iegūts sabiedrisko lietu ministra A. Bērziņa ceļojošais kauss.” Jāpaskaidro, ka šis baušķenieku panākums ir pielīdzināms Latvijas provinces čempionu titulam. 1937. gada 26. augustā Bauskā organizēta uzvarētāju godināšana. Baušķenieku iegūto kausu varēja aplūkot Rīgā Armijas ekonomiskā veikala skatlogā (tagadējā galerija „Centrs”).
1939. gadā Bauskā viesojas Pērnavas „Kalev” futbolisti. 1940. gadā sākas pārmaiņu laiks, un komanda tiek izformēta. Daudz futbolistu cieš komunistiskā terora represijās.
Atminoties periodu pirms Otrā pasaules kara, futbolists A. Stūris stāstījis: „Aizsargu laikos Bauskā bija savs lepnums. Futbola bumba, kas bija atvesta no pašas Anglijas. To nelegāli valstī bija ievedis jūrnieks V. Frišmanis, kas bija baušķenieks. Viņš šo bumbu uzdāvināja Bauskas futbolistiem, un tā kalpoja vēl laiku pēc kara.”
Vietējos mačos neredzēts rezultāts
Četrdesmito gadu sākumā sporta dzīve apsīkst. 1942. gadā izveidojas sporta biedrība „Tēvijas sargs”, kas piedalās Zemgales apgabala meistarībā un dažādos turnīros. 1944. gada rudenī, kad no Bauskas padzīts Vācijas karaspēks, ievēlēta fizkultūras komisija, kas nodarbojas ar sporta organizēšanu.
1946. gadā Bauskas „Daugava” kļūst par Zemgales apgabala meistariem.
„Bauskas Darbs” publicē rakstu „Futbols 1947. g. sezonā”, kurā vēstīts: „Bauskas apriņķī notikušas 24 futbola sacīkstes. Bauskas futbolisti ciemojušies: Rīgā, Jelgavā, Aucē, Dobelē, Augstkalnē, Talsos, Kuldīgā. Labākās sekmes bija Bauskas CSK, kas 15 spēlēs uzvarējusi 11 reizes, 1 neizšķirts, 3 zaudējumi. Vārtu attiecība: 56:32. Piedaloties Zemgales apgabala meistarībā, izcīnīta 2. vieta. Iegūts Zemgales kauss.” Minēts, ka Iecavas pirmā komanda 1947. gadā atestēta par otru labāko futbola vienību Bauskas apriņķī. Droša ķīla Iecavas futbolā ir otrā vienība, kas komplektēta no gados jauniem spēlētājiem.
1949. gadā hronikā interesants fakts. Bauskas futbolisti pieveic Jelgavas dzelzceļnieku klubu ar 19:0. „Bauskas Darbs” raksta, ka Bauska šādu rezultātu futbola vēsture vēl nav pieredzējusi. Deviņus vārtus šajā spēlē gūst Eižens Stūris. Viņš ir viens no labākajiem tā laika vietējiem spēlētājiem.
Futbola sacīkste Rīga - Bauska
1951.gada 17. maijā Bauskā notika pilsētu sacīkste futbolā - starp Rīgu un Bausku. Rīgas pilsētu pārstāvēja Latvijas PSR I grupas komanda - ASB „Daugava“ Rīgas Centrālais sporta klubs, bet Bausku vietējā „Spartaka" komanda.
Jau ar spēles pirmajām minūtēm viesi bija jūtamā pārsvarā un piektajā minūtē baušķinieki zaudēja vārtus. Savā soda laukumā Averkins bumbu atsita ar roku. Sekoja 11 m soda sitiens. Vasiļjevs gan pārcēla bumbu pāri pār vārtu šķērskoku, bet iepriekš izdarīja pārkāpumu. Sekoja soda sitiena atkārtojums, kuru likvidēt viņam nebija paspēkam. 35. minūtē viesiem izdevās vēlreiz pārspēt baušķinieku vārtsargu, un pirmais puslaiks beidzās ar 2:0 par labu Rīgai. Otrajā puslaikā baušķinieki pārkārtoja uzbrukuma līniju. Un spēle ritēja daudz izlīdzinātāka. 5. minūtē Barančikovs ar skaistu sitienu ieraidīja bumbu rīdzinieku vārtos.
Šī panākuma pamudināti, baušķinieki nemitīgi uzbruka, bieži nopietni apdraudot pretinieka vārtus. 19.minutē baušķinieki izpildīja stūra sitienu, un divas reizes no vietas vārtu stabs glāba no vārtu zaudējuma. Nedaudz vēlāk spēcīgs bauškinieku raidījums atkal trāpīja vārtu šķērskoku. 41. minūtē E.Stūris saņēma no lielāka tāluma piespēlētu bumbu, ātrs starts, ass sitiens, un rezultāts izlīdzināts. Atlikušajās spēles minūtēs viesi gan mēģināja panākt uzvaru, bet tas viņiem neizdevās, un šī tiešām interesantā spēle beidzās neizšķirti 2:2. Viesi bija pārāki techniski, ātri, ar precizām piespēlēm, bet baušķinieki izcēlās ar neatlaidību un lielu cīņas sparu.
Līdzjutēju luteklis
1951. gada 3. jūnijā „Bauskas Darbs” publicē rajona sporta dzīves apkopojumu, kurā teikts: „Futbolu nemaldīgi var nosaukt par Bauskas sportistu un sporta sacensību apmeklētāju „lutekli”, jo vienīgi šim sporta veidam ir vairāk piekritēji.” Rajona laikrakstā, rezumējot vasaras sezonu, rakstīts, ka Bauskas „Spartaks” izcīnījis iespēju nākamajā sezonā sacensties LPSR meistarsacīkšu pirmajā grupā.
„Bauskas Darba” 1952. gada 30. jūlija numurā rakstīts: „Nekad vēl Bauskas stadionā nebija pulcējies tik daudz skatītāju kā svētdien. Notika spēle starp Bauskas „Spartaku” un Rīgas apgabala virsnieku namu, kas ir pagājušā gada republikas kausa ieguvēji.” Mājinieki piekāpjas ar rezultātu 1:5. Labs vārtu guvējs šajā periodā ir Kārlis Štelms.
Piecdesmito gadu sākuma panākumi neturpinās, jo mainās futbolistu paaudzes. „Bauskas Darbā” lasāms: „Bauskas futbolistu slava pirms vairākiem gadiem, pat gadu desmitiem bija labi pazīstama Zemgalē un aiz tās robežām. Mūsu komanda ir bijusi Zemgales čempione, kausa ieguvēja, pieveikusi tādas agrāk slavenas futbola pilsētas kā Ventspils, Cēsis, Valmiera un citas. Lielākā daļa no šiem spēlētājiem, sekojot Rīgas un Liepājas futbola veterānu piemēram, organizē veterānu komandu. Šajā komandā spēlē spēlētāji, kas vecāki par 35 gadiem.”
Konkurence paplašinās
Par sešdesmitajiem gadiem informācija laikrakstā ir minimāla. Desmitgades ieskaņā līdzās Bauskas komandai aktīva ir Bērsteles sovhoza vienība. 1961. gada vasarā sacensībās iesaistās sešas darbavietu.
1962. gadā darbu sāk sporta biedrības „Vārpa” sporta skola, kurā Bauskas zēni var trenēties futbolā. 1967. gadā rajona čempionātā labākā ir Bauskas 28. autotransporta kolonnas komanda. Nākamajā gadā tradicionālajā sezonas atklāšanas zibensturnīrā 28. ATU cīņā par pirmo vietu pieveic Mežotnes futbolistus. Arī rajona čempionātā labākā ir 28. ATU. 1969. gadā rajona trešajās sporta spēlēs uzvar Mežotnes futbolisti.
Septiņdesmitajos gados paplašinās konkurence. Brīvprātīgās sporta biedrības BSB „Vārpa” rajona padomes kausa izcīņā uzvar Misas kūdras fabrikas futbolisti.
1978. gadā desmit komandas cīnās par BSB „Vārpa” rajona padomes kausu, uzvar Bērsteles futbolisti. 20. jūlijā atklāj Misas kūdras fabrikas stadiona jauno futbola laukumu. Vietējā komanda tiekas ar iecavniekiem, spēles pamatlaiks beidzas ar neizšķirtu rezultātu. Soda sitienos pārāka ir Iecava. 1979. gadā Bauskā pirmo reizi notiek „Ādas bumbas” finālturnīri jaunākajā un vidējā grupā. Uzvaras zēni pārstāv Latviju Vissavienības „Ādas bumbas” finālsacensībās Krievijas pilsētā Kuibiševā.
Misas futbolisti labākie Latvijas laukos
BSB „Vārpa” A klases čempionātā 1980. gadā Bauskas rajona izlasi pārstāv Misas kūdras fabrikas futbolisti, kuri sezonas noslēgumā savā grupā ieņem otro vietu. Čempionāta rezultatīvākā spēlētāja titulu ar 30 precīziem sitieniem iegūst S. Gusevs no Misas.
1981. gads Misas komandai ir vēl veiksmīgāks. „Komunisma Ceļš” raksta: „Misas Kūdras fabrikas sportisti ierakstījuši vienu no visspilgtākajām lappusēm mūsu rajona futbola vēsturē. Papildspēļu pārbaudījumus Misas KF spēlētāji izturēja godam. Mūsu komandu apbalvoja ar kausu un zelta medaļu..” Komanda kļuva par BSB „Vārpa” A klases čempioni, pārspēlēs pieveicot Alojas-Limbažu futbolistus. Astoņdesmito gadu pirmajā pusē Misa turpina spēlēt „Vārpas” A klases čempionātā.
1985. gadā sezonas atklāšanas zibensturnīrā pieteicies komandu rekordskaits –17. Pirmo vietu izcīna PSRS 50. gadadienas sovhoza futbolisti. Šajā desmitgadē aktivizējas kājbumbas spēlētāji daudzās darbavietās, piemēram, Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijā, Iekšlietu daļā, kolhozā „Uzvara”, 11. ceļu remonta un būvniecības pārvaldē, Bauskas sadzīves pakalpojumu kombinātā, Iecavas putnu fabrikā un citur. 1988. gadā rajona čempionātā piedalās 13 komandas. 1989. gadā no 15. līdz 21. maijam tiek organizēta futbola nedēļa, kuras laikā risinās dažādi turnīri un „Ādas bumbas” rajona finālsacensības.
Sagatavojusi M. OZOLIŅA