Vēstures liecības: Kārlis Štelms – Bauskas novada Goda pilsonis
07.11.1949 “Bauskas Darbs”
Stachanovietis un sportists
Tiesneša signāls. Uz sporta laukuma izskrien jauni, vingri stāvi. Notiek kārtējā zonas izcīņa futbolā. „Daugavas” komandas labā pussarga postenī kā parasti redzam slaidu, platplecainu jaunekli. Tas ir Kārlis Štelms - apriņķa rūpniecības kombinata galdniecības Nr. l labākais strādnieks. Ar medaļu „Par drošsirdību“ pie krūtīm, sadziedējis vairākus nopietnus ievainojumus, Kārlis Štelms pēc demobilizacijas atkal stājās pie darba galda un no jauna parādījās Bauskas sporta laukumā, gūdams labus rezultātus kā vienā, tā otrā vietā.
Darba galdniecībā pēc kara netrūka. Fašistu nopostītās ēkas gaidīja logus un durvis, skolas un iestādes - inventāru. Kārlis darba nebaidījās. Nebija dienas, kad viņš nepaveica pusotras līdz divām darba normām.
Kārlis ir mūsu labākais galdnieks, saka darbnīcas brigadieris b.Ozols. Viņa darba kvalitate vienmēr teicama. Jaunais amatnieks nemitīgi cenšas uzlabot savu darba prasmi. Viņš meklē jaunas darba metodes ēvelēšanā ar mašīnu, frēzēšanā, zāģēšanā, un tas viņam arī bieži izdodas.
Kārlis Štelms atver savu instrumentu skapīti. Tajā blakus darba rīkiem-galda tenisa lāpstiņa un hokeja nūja, kuras viņš pēc darba pats izgatavojis. Gatavojos ziemas sporta sezonai, viņš saka, - sports man nav tikai izprieca vien.Tas man, bijušajam Tēvijas kara dalībniekam, dod spēkus un izturību strādāt. Stachanovietis un teicamais sportists Kārlis Štelms Lielās Oktobra Socialistiskās revolucijas svētkus nesagaida tukšām rokām. Šā gada trešā ceturkšņa plānu viņš izpildījis par 165 procentiem, ražojot vienīgi augstas kvalitātes produkciju!
Z. Auza
09.08.1969 “Komunisma Ceļš”
Svētku dienas. Fizkultūriešiem šodien, celtniekiem - rīt. Kārlim Štelmam gan šodien gan rīt. Nenoliedzams fakts, jo viņa rokā vienlīdz labi jūtas gan tenisa rakete vai tiesneša svilpe, gan galdnieka vai celtnieka darba rīki. Vērojot sporta spēļu entuziastu rīcību cīņas laukā, tā vien šķiet, ka šie ļaudis ari sarunās ir tikpat veikli un zibenīgi. Ar Kārli ir citādi gribot negribot jādomā. ka viņš turas pie gudrības «Runas ir garas, darbs ir īss».
«Nopelnu labi - 200, 300 un vairāk rubļu mēnesi» - arī šie nedaudzie vārdi tikai apstiprina šī minējuma pareizību. Un vēl kas: citi zinot par viņu vairāk un labāk. Grūti nepiekrist. Citādi jau Vārpas rajona padomes vīri, kad viņiem 9. augusta priekšvakarā lūdzam nosaukt rajona labākos fizkultūriešus, nebūtu minējuši republikas kategorijas tiesnesi hokejā un pirmās sporta klases galda tenisistu Kārli Štelmu.
G.Kurzemnieks
27.05.1982 “Komunisma Ceļš”
Pavēlnieks darbam
Mēdz teikt: «Ja dzīvi varētu izārdīt kā cimdu...» To parasti saka tad, kad kaut kas nav izdevies, kad gribas visu sākt no gala. Bet vai dzīvi var noadīt kā cimdu?
Izvēlēties lielumu, rakstu, krāsas un izveidot tādu kā pašam patīk un liekas labāk? Līdz šim domāju, ka nevar. Kļūdījos. Remontu un celtniecības iecirkņa namdaris Kārlis Stelms izvēlējās profesiju, darbavietu. Un viss bija tā, kā pats gribēja, kā bija iecerējis. Rit jau trīsdesmit otrais darba gads, un pa šo laiku viņš iemācījies veikt visus amatnieka darbus. Tas, ka Kārlis pašlaik savu darbu prot paveikt vislabāk, liecina par to, ka iegūta pieredze, savas profesijas izpratne un meistarība. «Nemaz īsti nevaru pateikt kāds mans amats,» teica Kārlis Stelms. «Daru visu, ko vajag.» Jāliek jaunas grīdas, jāsalabo vecās, visdažādākie sienu un griestu veidojumi, jumtu konstrukcijas ir meistara ziņā. Bieži pienāk tāds brīdis, kad vairāk par jaunas ēkas jumta spāri ir vajadzīga riktīga, stipra grīda. «Kārli, vai tu nevarētu kādu dienu?» «Jā, kāpēc ne, ja jau vajadzīgs». Bet citreiz kādas brigādes vīrs ir saslimis. Atkal-Kārli, vai tu nevarētu... Protams var. Tikai jāpiebilst, ka to darbu, ko citi darītu trīs dienas, viņš paveic vienā.
Vai nu mūsdienās vairs būtu jārunā par namdara amatu? Liekas, tas palicis kaut kur tautasdziesmās vai vecās pasakās ierakts zemē līdz ar skanošo naudas lādi. Tomēr -nekā nebija! Namdaris ceļ, veido, un darba viņam gana. Nepieciešamība pēc remonta, jaunām ēkām ceļ godā namdara amatu. Objektā pa šiem darba gadiem – neskaitāmi. Visur būts un strādāts. Gan kinoteātrī «Uzvara» Komjaunatnes parka estrādē. Komunālo uzņēmumu kombināta «Ziedu salonā». Pagājušajā gadā tāds interesantāks un pamatīgāks darbs bija pilsētas stadionā, gatavojot ģērbtuves, rokas-bumbas laukumu, informatora māju Latvijas PSR lauku 12. sporta spēlēm.» Tā dzīve iemet pa krāsai, pa rakstam tajā cimdā, ko mēs katrs pats veidojam.
Kārlim Štelmam vēl tālu līdz vecumam. Viņā ir daudz kas no pamatīguma runā, izturēšanās, darbos. Meistars neskrien uz mājām vilkt baltu kreklu, svētku uzvalku mugurā, kad redz - viņu bildēs. Kāds ir, tāds lai arī būtu.
Varbūt to var saukt par pašapziņu. Šķiet, tā tiešām var sacīt par namdari Kārli Štelmu. Nekādas vainas! Tā ir darba cilvēka pašapziņa.
Viņš ir no tiem, kam galvenais vērtības mērs kā mēs strādājam. Nevis vārdos, bet pa īstam. Darbos. Esmu lieciniece tam, ka cilvēks, strādājot, koncentrējoties darbam, pārvēršas. Ja gribam iepazīt Kārli tuvāk, viņš katrā ziņā jāredz darbā. Protams, ne jau katram ir tāds darba lauks, kurā uzskatāmi parādās citkārt nesamanāmais. Amatnieka darbs šajā ziņā ir pateicīgs. Darbam jābēg, tad tā lieta iet-domā meistars. Un darbi bēg. Remonta un celtniecības iecirkņa kolektīvs ir sociālistiskās sacensības uzvarētājs. Panākuma kaldinātājs ir arī namdaris Kārlis Štelms.
Runājam par visdažādākajiem tematiem. Par Lielo Tēvijas karu, kura dalībnieks bija Kārlis Štelms, par kara veterānu tikšanos pagājušajā vasarā Saldus rajonā, par hokeju, «Dinamo» neveiksmēm, par basketbolu. Šajos sporta jautājumos Kārlis Štelms ir lietpratējs. Visu mūžu aktīvi sporto, ir republikas kategorijas tiesnesis hokejā un basketbolā. Runā ar mani kā līdzīgs ar līdzīgu. Un es, svešiniece, klausoties darba vīra vārdos, klusībā esmu viņam pateicīga par šo sarunu vīru valodā.
Kārlis Štelms ir stingrs, prasīgs pret jaunatni. Kad jautāju, vai visi, kas atnāk pie viņa amatā mācīties, arī paliek, viņš teica: «Nē, aiziet tie, kas nav domājuši, ka būs tik daudz un nopietni jāstrādā, un nav arī ar mieru to darīt. Nāk stiept gumiju». Bet starp darba laiku un laiskošanos ir darbu kalns. Tam jātiek pārī.».
Darbs. Tātad nekāds atklājums, nekas jauns. Bet cik daudzveidīgs saturs ir darbam!
Kārlis Štelms: «Strādāt, darboties ir ļoti būtiska cilvēka īpašība. Kāpēc saka: «Ko darīsim?» Atbilde reti kad skan – strādāsim. Un pat gribas apgalvot, ka tajās mājās, kur cilvēki savā brīvajā laikā strādā, kaut ko rada, nejūt mietpilsonisko dzīšanos pēc mantas. Jaunieši daudzkārt kautrējas no šī tikuma, jo tam cieši blakus sastājušies tādi apzīmējumi kā «tikt pie naudas», «haltūrēt», «sist lielo rubli», nereti to īsto, to patieso nobīdot malā. Labi nopelnīt, sakrāt naudu var arī bez darba tikuma, bez darba mīlestības. Kādēļ vajadzīga šī mīlestība, ja rezultātu var sasniegt arī bez tā? Atbildēšu ar pretjautājumu. Vai šādi cilvēki maz pazīst un ir izbaudījuši darba un piepildījuma prieku?»
Vai kāds pateiks, kā izaug stipri vīri? Aug uz tās pašas zemes, tepat mums blakus, bet, raug, stiprāki pleci, taisnāka valoda. Taču jau laikam no zemes Paņem vairāk spēka, vairāk labu omu no cilvēkiem. Un paņēmis, to visu atkal atdod cilvēkiem to atpakaļ. Ar savu darbu, ar visu dzīvi.
D. Bille