Vēstures liecības: Pirms 30 gadiem
19.07.1990 “Cīņa”
Viesmīlības vārti veras
Kad 1981. gadā Bauskā izskanēja lauku sporta spēļu fināla pēdējie akordi, kāds ieteicās: «Lai paiet desmit gadi, tad tiksimies šepat atkal!» tāds ierosinājums gan bija «šķērsām» Latvijas lauku sporta vadības deklarētajam principam par sporta spēļu rīkošanu arvien jaunās vietās, lai tur kaut ko no jauna ierīkotu vietējo sportistu vajadzībām. Būtībā tas bija «pavisam šķērsām», jo Bauska finālsvētku stafeti bija pamanījusies paķert jau divreiz, kamēr daudzi citi vēl tagad to nav dabūjuši (pirmā-1966. gadā). Tomēr kopējā sajūsma par baušķenieku viesmīlību bija tik liela, ka visi bija gatavi vēl vienam izņēmumam. Šobrīd esmu pārliecināts, ka ierosinājums bija rajona cilvēku jau tad labi pārdomāta piespēle savai «komandai»-nepilni desmit gadi ir pagājuši, un Bauskas rajonā pašlaik ar lielu sparu beidz iekārtot jaunas sporta bāzes.
Pagājusī nedēļa bija karsta darba laiks, īsta šturmēšana. Rīkotāji sadomājuši, ka jau vismaz nedēļu pirms finālsacīkstēm visam jābūt kārtībā.
Celtniecības pārvietojamās mehanizētās kolonnas vīri steidza pabeigt jaunu sporta zāli Bauskas centrā. Steidza ar skubu, lai paši paspētu vēl patrenēties-kāds «viltnieks» izdomājis, ka 20. jūlijā jānotiek bāzes atklāšanas spēlei starp Bauskas PMK un rajona izlases volejbolistiem. Sak, lai būvētāji pirmie parāda, kā jaunajā zālē kas darāms. Šis modulis ir 24 m x 42 m ērts, paredzētas mazas tribīnītes. Bauska saviem 11 000 iedzīvotājiem saņēmusi jau piekto sporta zāli! Nav slikti!
Stadions pilsētas centrā-pati lielākā būve. Pats rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Jānis Rāzna tur ik dienas bija klāt un joņoja kā būvdarbu vadītājs. Vai gan tad vairs kāds palīgs par šīs būves svarīgumu būtu īpaši ar vārdiem pārliecināms? Vecās tribīnes piedzīvojušas kosmētisko remontu, toties skrejceļu un sektoru segums tapa likts no jauna, tāpat arī spēļu laukumi basketbolam, volejbolam, rokasbumbai un tenisam ir jaunbūves. Pret veco tribīni stadiona otrajā pusē ar steigu tika slieta vēl otra skatītāju mītne, lai jau spēļu atklāšanas svētkus varētu raudzīties divarpus tūkstoša skatītāju līdzšinējā pusotra tūkstoša vietā. Svētki būs īsu bridi, bet baušķenieki lielisko bāzi pēcāk lietos diendienā.
J. Rāzna bija apmierināts –“Tribīnes būvē remontu un celtniecības iecirkņa strādājošie. Jumtu klāj «Codes» meistari, tā klājumu sagatavoja kolhoza «Bauska» vīri. Mežrūpnieki no MRS sastrādāja būvkokus. Vēl bāzēs sastopami palīgi no starpkolhozu celtniecības organizācijas, abiem ceļu būvētāju un kopēju uzņēmumiem, «Uzvaras», «Ceraukstes», Mežotnes SIS ... Vispār man būtu daudz vieglāk nosaukt tos dažus, kuri pašlaik mums nepalīdz.” Izpildkomitejas priekšsēdētāja balsī bija gandarījums-cilvēki sapratuši, ka būvē sev, nevis tikai finālspēļu reizei.
Izrādījās, ka J. Rāzna ir arī personiski ieinteresētā persona. Par to, fotogrāfijas rādīdams, vēlāk stāstīja sporta biedrības «Vārpa» rajona padomes priekšsēdētājs Voldemārs Balodis “Rajona izpildkomitejas jaunievēlētie darbinieki mūsu spartakiādēs piedalās ar savu komandu. Lūk, volejbolisti - labajā malā pats Rāzna. Komandas kapteinis ir izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts, vēl divi vietnieki — Ģirts Bernauts un Andrejs Pukovs redzami komandas vidusdaļā. Kapteinim blakus stāv Tautas izglītības nodaļas vadītājs I.Mičāns.
Gods kam gods-padomes amatvīri tikpat vienoti uzņēmuši arī rūpju serves. V.Aizbalts bija sastopams stadiona būvē, A. Pukovs satraucās par stenda šautuves jaunbūvi, bet Ģ. Bernauts, tikko no Dziesmu svētkiem balsi atpūtinājis, jau klapatoja par finālspēļu dalībnieku mītnēm, ēdināšanu, izklaidēšanu un citām «šanām».
Stadiona aplis saistīja ar divām īpatnībām. Pirmā-baušķenieki ir vieni no retajiem, kas skrejceļu būvējuši kā treku, ar virāžām galos. Vieglatlēti droši vien būs pateicīgi. Otrā-jaunais rezdora segums tika klāts rūpīgi un raiti, it kā deviņi zēni to vien būtu darījuši. Uzzināju, ka strādā nomas brigāde no Maskavas uzņēmuma «Sojuzsportsintētika». Areče! Kurš teica, ka krievs latvietim pēc 4.maija vairs negrib būt pušelnieks? Klāj, ko nagi nes.
V. Balodis –“Šie meistari desmit dienās nopelnīs ap 4000 rubļiem katrs. Ja viņus pašus neaicina par licējiem, tad rezdoru nemaz tik viegli nevar dabūt. Kopā jaunais segums mums būs 350—360 tūkstošu rubļu dārgs”.
Ciemiņu virspriekšnieks bija devies ciemos pie radiem Telavivā, tādēļ intervēju brigadieri Valeriju Gavaņinu.
— Vai ir problēmas?
— Ir. Viens vagons ar rezdoru klīst kaut kur PSRS plašumos. Ja nesagaidīsim, būs jālūko atvest citu ar mašīnām, lai darbs tiek galā. Nav laika, pēc Bauskas brauksim uz Kubu, jāliek segums Panamerikas spēlēm.
— Kas ir rezdors, šķiet, tāds kā angļu vārds...
— Mūsu vārds! «Rezinovaja dorožka». Tā ir gumija, ko iegūstam pēc riepu pārstrādes.
— Maskavā māca mūs boikotēt. Kā jūs to vērtējat?
— Sākumā nesapratām, kas ir mainījies. Vai līgums paliek spēkā? Vai pie jums vispār rubļi vēl ir? Baušķenieki mūs nomierināja, un tagad mēs paši esam cietēji, jo PSRS dzelzceļš gan cenšas Baltiju visādi iznerrot. Četri tūkstoši rubļu nav nieka nauda (varbūt samelsts?). Tomēr rūpīgais darbs (ievēroju, ka ikviena kaut cik šaubīgi iegūlusi plāksnīte tika noplēsta un apmainīta) ir to vērts.
Vēl viens dārgs objekts bija tranšeju un apaļā stenda šautuve. Jūnija vidū tur bijusi parasta Īslīces pagasta pļava. Nedēļas nogalē (13. VII) bija redzami mazi «pasaku namiņi», bet šai ceturtdienā jau lūkošot trāpīt pa pirmajiem šķīvīšiem. Tā strikti apgalvoja Bauskas rajona stenda šaušanas sekcijas vadītājs Kārlis Maizītis. Padomju cilvēks tādiem būves tempiem netic. Republikas vārpiešu vadītājs I.Ramuts vēl nesen esot gribējis pārcelt šaušanu uz citu vietu. Žurnālists E. Kehris savukārt gandrīz vai saderējis uz kasti konjaka un tikai tad apjautis, ka šie vīri pie labas gribas tiešām spēj būvēt kā velni. Mežrūpniecības saimniecība, Mežotnes SIS, «Uzvaras», «Līduma» (agrāk Ļeņina kolhozs) un «Bauskas» kopsaimniecības kopā ar ceļu būvētājiem šai 170 000 rubļu dārgajā objektā patiešām būs uzstādījušas rekordu jau pirms pirmā šķīvīša lidināšanas. Pēc sporta spēlēm bāze droši vien nesīs arī peļņu, jo stenda šautuvju ir maz, bet visiem Latvijas medniekiem normatīvi jākārto obligāti.
Tā panākts, ka tikai jātniekiem finālspēļu cīņās būs jābrauc no Bauskas prom. Viņi tiksies jau pērnajās spēlēs iecienītajos Ozolniekos. Baušķenieki gan vēlējās sacīksti rīkot «Uzvaras» hipodromā, tomēr jaunu vasaras staļļu celtniecība kopējā makā vairs neietilpa.
Šonedēļ visiem būves darbiem ir jābūt pabeigtiem. Varētu jau stiept vēl kādas dienas, bet Bauskas padomes darbinieki ar gudru ziņu pielikuši sev «pātadziņu». 20. un 21. jūlijā sadomājuši rīkot Latvijas vietējās pašpārvaldes darbinieku I spartakiādi. Visu padomju un to izpildkomiteju darbinieki sportos tajās pašās arēnās, kur notiks lauku sporta spēļu finālsvētki.
Par sportisko pusi šoreiz daudz nerakstīšu-kolēģe L. Dārziņa ne tikai vēros sacīkstes ar domu jūs informēt, bet vadīs arī šo starptautisko sacīkšu preses centru. Starptautisko? Jā, vārpieši uzaicinājuši ari holandiešus, poļus un vāciešus. Cerams, ka ciemiņi jutīsies omulīgi, kā starp savējiem. Šķiet, Olimpiskā nedēļa bija pietiekošs laiks, lai atgūtos no izbrīna-tad sabiedrība runāja tikai un vienīgi par tālīniem viesiem, pašmāju sportisti savā Tēvzemē šķita kā otrā vai trešā šķira.
Un pati pēdējā, interesantākā pirmsstarta vēsts, ko varēsim pārdomāt 27. jūlijā, Bauskas saposto stadionu skatot- K. Ulmanis savā laikā šai sporta bāzei atvēlējis 2000 latu no savas kabatas. Lūk, kādā vērtē jau tad turēts latvieša fiziskais mundrums! Lai nu tas top mums par paraugu un nākamo finālspēļu atslēga nonāk pie tāda saimnieka, kura ļaudīm veselības celtnes vēl jāsāk no pamatiem. Kā savulaik Bauskā, kad maku atdarīja prezidents.
J.Motivāns